Ko mēs sagaidām no ieguldījumiem Eiropas ķieģeļos?
Pēc šī dziļas politiskās un pēcvēlēšanu nenoteiktības klimata daudziem investoriem kopīgs jautājums ir šāds: "Ko sagaidāms no Eiropas nekustamā īpašuma tirgus? Kāda būs atdeve?
Nu, mēs varam teikt, ka vispārīgi nav jāuztraucas. Neskatoties uz klimata apstākļiem, dažādu valstu vadošajā profilā nav vietas lielām pārliecībām, nekustamā īpašuma tirgus, šķiet, ir sveša šīm politiskajām pārmaiņām.
Patiesībā daudzas valstis ir atguvušās pēc kritiskā perioda, kas ietekmēja ekonomikas un finanšu jomas. Elementu, kas iespaido ekonomistus, sniedz pieprasījuma pusē. Šķiet, ka investori ir strauji palielinājušies Eiropas tirgū, stimulējot ekonomisko izaugsmi gandrīz visās valstīs, izņemot Lielbritāniju, kas, būdama Brexit parādības upuris, atpaliek.
Bet vai vēl ir ērti un interesanti iegādāties īpašumu Eiropā?
Saskaņā ar galvenajām nekustamā īpašuma tendencēm investori turpinās ieguldīt un ietaupīt Eiropu galvenokārt ziemeļu pilsētās, pat ja tie ir dārgāki, kā īpašumtiesību centru, kas vidējā termiņā joprojām būs ļoti vērtīgs nekustamā īpašuma tirgū.
Iemesls, kāpēc gandrīz nepārprotami saistās pieprasījums ar Eiropas piedāvājumu, ir konkrētas monetārās politikas klātbūtne, ko nosaka Eiropas Centrālā banka.
Minētās bankas spiediena mazināšana, jo īpaši nekustamā īpašuma jomā, ir ļāvusi Eiropai ļoti ilgi saglabāt likmes ļoti zemas (0%), mudinot nākotnes pircējus izvēlēties vienu no valstīm Eiropas.
Īpašums, kas saistīts ar akciju iegādi, piedāvā daudz vairāk uzaicinājumu, jo alternatīva būtu pārāk dārga un riskanta, jo tā ir ārkārtīgi nepastāvīga.
Arī Eiropas laimi rada grūtībās nonākušie jaunie Eiropas tirgi, kas atkal ir saistīti ar ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanos un valūtas svārstībām.
Līdz ar to ir tik daudz kapitāla plūsmu, kas pārgājušas un nekavējoties ieplūst mūsu kontinentā, ņemot vērā, ka (tagad tas ir labi zināms) nekustamā īpašuma sektors ir līdzvērtīgs garantētajai obligācijai, it īpaši tādās spēcīgās valstīs kā Vācija.
Bet kādā līmenī inflācija Eiropā ietekmē procentos?
Tas ir bieži baidīts jautājums, kas varētu padarīt ieguldītājus ieinteresēt iegādāties īpašumu Eiropā.
Pašlaik inflācija ir 1,4%, un turpmākajos gados nav paredzams ievērojams pieaugums. Ja šī vērtība tiktu atgūta, nekustamā īpašuma ieguldītājiem tas būtu tikai papildu ieguvums, ņemot vērā to, ka tas atbilstu pašu ieguldījumu vērtības pieaugumam neatkarīgi no tā, vai tas ir nomas līgumi vai pārdošanas līgumi.
Cerams, ka šī situācija vienmēr būs stacionāra vai uzlabota, pateicoties dinamiskākam un vēl nebijušam tirgum!
Nu, mēs varam teikt, ka vispārīgi nav jāuztraucas. Neskatoties uz klimata apstākļiem, dažādu valstu vadošajā profilā nav vietas lielām pārliecībām, nekustamā īpašuma tirgus, šķiet, ir sveša šīm politiskajām pārmaiņām.
Patiesībā daudzas valstis ir atguvušās pēc kritiskā perioda, kas ietekmēja ekonomikas un finanšu jomas. Elementu, kas iespaido ekonomistus, sniedz pieprasījuma pusē. Šķiet, ka investori ir strauji palielinājušies Eiropas tirgū, stimulējot ekonomisko izaugsmi gandrīz visās valstīs, izņemot Lielbritāniju, kas, būdama Brexit parādības upuris, atpaliek.
Bet vai vēl ir ērti un interesanti iegādāties īpašumu Eiropā?
Saskaņā ar galvenajām nekustamā īpašuma tendencēm investori turpinās ieguldīt un ietaupīt Eiropu galvenokārt ziemeļu pilsētās, pat ja tie ir dārgāki, kā īpašumtiesību centru, kas vidējā termiņā joprojām būs ļoti vērtīgs nekustamā īpašuma tirgū.
Iemesls, kāpēc gandrīz nepārprotami saistās pieprasījums ar Eiropas piedāvājumu, ir konkrētas monetārās politikas klātbūtne, ko nosaka Eiropas Centrālā banka.
Minētās bankas spiediena mazināšana, jo īpaši nekustamā īpašuma jomā, ir ļāvusi Eiropai ļoti ilgi saglabāt likmes ļoti zemas (0%), mudinot nākotnes pircējus izvēlēties vienu no valstīm Eiropas.
Īpašums, kas saistīts ar akciju iegādi, piedāvā daudz vairāk uzaicinājumu, jo alternatīva būtu pārāk dārga un riskanta, jo tā ir ārkārtīgi nepastāvīga.
Arī Eiropas laimi rada grūtībās nonākušie jaunie Eiropas tirgi, kas atkal ir saistīti ar ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanos un valūtas svārstībām.
Līdz ar to ir tik daudz kapitāla plūsmu, kas pārgājušas un nekavējoties ieplūst mūsu kontinentā, ņemot vērā, ka (tagad tas ir labi zināms) nekustamā īpašuma sektors ir līdzvērtīgs garantētajai obligācijai, it īpaši tādās spēcīgās valstīs kā Vācija.
Bet kādā līmenī inflācija Eiropā ietekmē procentos?
Tas ir bieži baidīts jautājums, kas varētu padarīt ieguldītājus ieinteresēt iegādāties īpašumu Eiropā.
Pašlaik inflācija ir 1,4%, un turpmākajos gados nav paredzams ievērojams pieaugums. Ja šī vērtība tiktu atgūta, nekustamā īpašuma ieguldītājiem tas būtu tikai papildu ieguvums, ņemot vērā to, ka tas atbilstu pašu ieguldījumu vērtības pieaugumam neatkarīgi no tā, vai tas ir nomas līgumi vai pārdošanas līgumi.
Cerams, ka šī situācija vienmēr būs stacionāra vai uzlabota, pateicoties dinamiskākam un vēl nebijušam tirgum!